Visas Izsoles Nr.90. Novembris 2026 lotes

atklātne, apsveikums, Krievijas impērija, 20. gs. sākums, 13.6х8.6 cm

atklātne, propaganda, Krievijas impērija, 20. gs. sākums, 13.8х8.8 cm

fotogrāfija, Latviešu strēlnieku bataljoni, Latvija, Krievijas impērija, 20. gs. sākums, 14х8.8 cm

fotogrāfija, Krievijas Impērijas armija, kortiks, Latvija, Krievijas impērija, 20. gs. sākums, 13.6х8.6 cm

fotogrāfija, Krievijas Impērijas armija, Latvija, Krievijas impērija, 20. gs. sākums, 13.6х9 cm

reklāmas izdevums, 4 gab., Latvija, 20. gs. 20-30tie g., 15x10 cm

reklāmas izdevums, 4 gab., Latvija, 20. gs. 20-30tie g., 1.5x9 cm

2 grāmatu komplekts: "Краткая отечественная история в очерках и биографиях" (К. Воскресенский, 1901) / "Осада и взятие Риги русскими войсками в 1709-1710" (В.Г. Болдырев, к 200 летнему юбилею), 1901 / 1933 g., Изданie К.Г. Зихмана, Изданiе Рижскаго городского общественнаго управленiя, Rīga, 97 / 101 lpp., kartes uz atsevišķām lapām, zīmogi, bojāta titullapa

dokuments, ar baroneses Marijas fon der Rekes (Baronin von der Recke-Schmucken) parakstu un zīmogu, Mītavā (Jelgava), Latvija, Krievijas impērija, 1881 g., 37 x 23 cm, Visi senās dzimtas fon der Reke (von der Recke) Baltijas pārstāvji ir Livonijas ordeņa mestra Johana fon der Rekes (Johann von der Recke, 1480–1551) pēcteči, kurš bija Livonijas ordeņa mestrs no 1549. līdz 1551. gadam. Latviešu rakstnieka un mākslinieka Jāņa Jaunsudrabiņa memuāros, kurš no 1895. līdz 1896. gadam kalpoja Smuku muižā (Smukken), ir detalizēti aprakstīta barona Frīdriha fon der Rekes neprecētā māsa, kura pastāvīgi dzīvoja muižā un faktiski vadīja visu muižas sadzīvi. Pēc vēsturiski ģenealoģiskajiem avotiem viņas vārds bija Marija fon der Reke (Maria von der Recke). Kad 1896. gadā tika nolemts Smuku muižu pārdot baronam Budbergam, tieši barona māsai tas kļuva par īstu personīgu traģēdiju. Viņa pameta iekopto ligzdu ar asarām acīs, pēc tam kopā ar brāli pārcēlās uz Mītavu (tagadējo Jelgavu).

dokuments, ar baroneses Katarīnas fon Ofenbergas (Baronesse Catharina von Offenberg) parakstu, oficiāls vēstījums Krievijas imperatoram Aleksandram III, Krievijas impērija, 1882 g., 36.8 x 23 cm, mazliet ieplēsts malās un locījumu vietās. Baronese Katarīna fon Ofenberga (Baronesse Catharina von Offenberg), dzimusi Jekaterina Bibikova (1810. gads – 1900. gada 5. aprīlis), bija galma freilene, 1812. gada kara varoņa apakšpulkveža Pavla Bibikova (1784–1812) un Elizabetes Zaharževskas (1788–1857) meita. Kopš 1829. gada laulībā ar baronu F. P. Ofenbergu. Pēc mātes otrās laulības 1817. gadā ar grāfu A. Benkendorfu viņu Maskavā audzināja vecmāmiņa E. Bibikova. Būdama vecmāmiņas mīļākā mazmeita, viņa pūrā saņēma 1500 dzimtcilvēku dvēseles, kā arī 1835. gadā kopā ar māsu mantoja Bibikovu Maskavas pilsētas muižu. Dzīves pēdējos gadus pavadīja Drēzdenē, kur arī mirusi. Bibikovi ir sena krievu muižnieku dzimta, kuras aizsākumi meklējami 14. gadsimtā. Dokumentā minēts arī barons Fjodors Ofenbergs (Friedrich Karl Nikolaus von Offenberg, 1789–1857) — kavalērijas ģenerālis, 3. kājnieku korpusa komandieris un Napoleona karu dalībnieks. Kopš 1829. gada laulībā ar J. Bibikovu. Cēlies no Kurzemes guberņas muižniekiem, barona Pētera Georga fon Ofenberga dēls. Ofenbergs piedalījās 1812. gada Tēvijas karā un tam sekojošajos Krievijas armijas ārzemju gājienos. Bija brīvmūrnieks (masons). 1828. gadā iecelts par kavalergardu (Leibgvardes Jātnieku pulka) komandieri. Pulku komandēja līdz 1833. gadam. 1851. gadā paaugstināts par kavalērijas ģenerāli (atbilst mūsdienu ģenerālpulkveža pakāpei).

10 kapeikas, maiņas marka, lapa no 100 pastmarkām, Nikolajs II, 1915 g., Krievijas impērija

ikmēneša žurnāls "Ostland", monatsschrift der reichskommissars für das Ostland, Nr. 7, 8, 11, 12 (1944), redakcija: H. Lonse, 1944 g., Verlagsgesellschaft Ostland, Rīga, 35.5 x 25 cm